svētdiena, 2014. gada 30. novembris

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klāt...


Adventes laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: atnākšana un gaidīšana.
Tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem, ar kuriem beidzas šis gaidīšanas laiks. Mazliet pārnestā nozīmē – tā ir gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai.
Tā kā viņš ir solījis atnākt arī otru reizi, tad Advente ir ļoti cieši saistīta ar otrās atnākšanas aktualizēšanu. Pirmo reizi Jēzus Kristus nācis pazemībā, mīlestībā, piedošanā, bet otro reizi viņš nāks pasaulē ne vairs nepamanāmi kā zīdainis, bet gan kā tiesnesis, kura priekšā tiks sapulcēta visa pasaule, visas tautas.
Ir pierasts runāt par Adventes laika noskaņām. Mums 20. un 21. gadsimtā ir kļuvis populāri šo laiku uztvert kā gaišu domu, labu noskaņu pilnu. Taču noskaņa – tas ir sekundāri, primārie ir tie garīgie notikumi, kas notiek šajā laikā cilvēkā pašā. Advente un Ziemassvētki kļūst par tādu kā akciju, uz kuru cilvēki sarosās, it kā nomaksā labākas izturēšanās, mīļuma un laipnības ziedošanas artavu un tad atgriežas atpakaļ savā sūrajā ikdienā un pelēcībā. Tā tam nevajadzētu būt. Katram Adventes laikam vajadzētu cilvēkus darīt gaišākus.
Tas notiek tad, kad cilvēks savu sirdi piesien pie Dieva, kad viņš izvērtē savus pārkāpumus, savus dvēseles traipus. Izsūdz grēkus, labojas. Tad neizbēgami viņš kļūst gaišāks, un šis gaišums vairs nav uzspēlēts, bet ir paliekošs. Adventes laikā jādomā par šo dienu dziļāko saturu.
Aizvien vairāk cilvēku iegādājas Adventes vainagu, ieliek tajā sveces un aizdedzina, taču nemeklē šajā darbībā dziļāku jēgu.
Ir redzēti ļoti modernizēti, stilizēti Adventes vainagi: koks, plastika, stieples. Bet Adventes vainagu pin no skujkoka. Tas, ka šis koks vienmēr ir zaļš, norāda uz to, ka mēs gatavojamies vienmēr esošā, mūžīgā valdnieka dzimšanai, nākšanai pasaulē.
Nevajadzētu, ka mēs nopērkam Adventes vainadziņu un atnesam mājās tāpēc, ka tā vajag, ka tā pieklājas.Vainags apļa veidā jau pats ir simbolika, kas rāda, ka mēs gatavojamies satikt mūžīgo. Aplis ir mūžīga ritējuma zīme. Un sveces, kuras aizdedzinām katru svētdienu, aizvien vairāk izgaismo ceļu, pa kuru Dievs mums tuvojas, liecina par Gaismu, kas nāk pasaulē.
Adventes laika krāsa ir violetā: tā ir sarkanās – ciešanu un zilās – cerību krāsas sajaukums. Un svecēm jābūt šajā krāsā. Šis laiks, kad nav gaiši ne vien fiziskā nozīmē, ir labs laiks Adventes svētīšanai.Ārēja labklājība nereti rada iemidzinošu attieksmi pret garīgām lietām un vērtībām.Ja mēs jautātu, kas cilvēkiem ir palīdzējis izdzīvot grūtā laikā, tad tās ir bijušas nevis materiālās vērtības, jebšu grūtos laikos to vienkārši nav, bet garīgā, iekšēji mantotā bagātība.



Informācija no: http://www.e-misterija.lv/index.php/religijas/kristietiba/824-advente-gaidanas-laiks.html
Foto: www.tvnet.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru